Projekta vizīte Kiprā - 2011.gada novembris

No 21.11.-25.11.2011. Kipras galvaspilsētā Nikosijā norisinājās ES Mūžizglītības programmas „Comenius” apakšprogrammas aktivitātes „Skolu daudzpusējās partnerības” projekta „Esiet sveicināti manā pilsētā/novadā” aktivitāte „Mana novada 7 dabas brīnumi”. Alūksnes novada vidusskolas skolniece Elvīra Barinova un skolotāja Aina Ezeriņa projekta dalībniekus iepazīstināja ar Alūksnes novada ievērojamākajiem dabas objektiem. Mājas darbs bija viela pārdomām, ko varētu citām valstīm parādīt mūsu novadā, kādi mums ir dabas brīnumi. Tika aptaujāti vairāki cilvēki, kas deva savu padomu šajā jautājumā gan A.Verners, gan I. Vilemsone, gan G.Ļuļe, un A.Binde, Alūksnes novada vidusskolas skolotāji un skolēni izteica savu redzējumu par dabas objektiem. Gala rezultātā izveidojām prezentāciju par Alūksnes ezeru, Raipala ezeru, Raganu klintīm, Māras akmeni, Drusku pilskalnu un Vizikoku acu avotiņu, Apes dižvītolu (lai gan par to domas dalījās, jo vītols ir sašķēlies, tomēr mēs par viņu stāstījām). Ierodoties Kipras partneru skolā – „Egkomis Gymnasium” tikām sagaidīti ar vietējiem Kipras saldumiem, kas pēc mūsu tradīcijām bija viņu sālsmaize, skolas foajē plakāti (Latvijas, Lietuvas, Spānijas, Itālijas, Čehijas, Kipras, Zviedrijas), kas vēstīja par ievērojamākajām vietām, sportu, dabu katrā valstī, kiprieši bija krietni pastrādājuši. Ar smaidiem un sveicieniem mēs tikām sagaidīti partneru skolā un, protams, ar svinīgu direktora Aristosa Aristotelousa un Eiropas Programmu direktores Marijas Morphi runu. Pirmie iespaidi par Kipru, spilgta, saulaina, skaļa valsts, ar arābu, britu, turku, grieķu u.c. kultūru sajaukumu, skolēni draudzīgi, atsaucīgi, ziņkārīgi. Partneru skolā mācās aptuveni 1000 skolēnu no 12 līdz 16 gadiem, tā atrodas galvaspilsētas centrā. Seko vizīte pie pilsētas mēra, tiek dāvinātas piemiņas dāvanas no katras valsts un ekskursija pa Nikosiju. Iepazīstamies ar Kipras vēsturi un kultūru. Šo valsti nedaudz var salīdzināt ar Latviju, jo tā tika iekarota vairākkārt, gan turkiem, gan bija britu kolonija ilgu laika posmu, gan nesen 1974.gadā turki iekaroja pusi Kipras, tagad Kipru sadala „zaļā josla”, tā iet galvaspilsētai pa vidu, vienā pusē ir Turcijas zona, otrā Kipras. Bija jocīgi redzēt viņpus žogam karavīrus ar automātiem. Nākošā dienā grieķu valodas stunda, mācāmies grieķu alfabētu, ciparus, pieklājības frāzes , kā arī nacionālo deju „sirtaki” (Kiprā valsts valoda ir grieķu). Pēc mācībām seko mājas darba prezentēšana, kas aizņem pus dienu un „Leventis” muzeja apmeklējums, kas ir viens no lielākajiem vēstures muzejiem Kiprā. Trešdien, agri no rīta, dodamies uz rokdarbu centru, kur apskatījām tradicionālo māla trauku gatavošanu, aušanu, izšūšanu u.c..Tālāk dodamies uz Larnaku, kurā apmeklējam vietējo sāls ražošanas rūpnīcu. Šeit sāli agrāk ieguva no tuvējā sāls ezera, ko mēs vēlāk apskatījām, taču pašreiz sāls tiek iegūts Ēģiptē, rūpnīcā tiek skalots, saberzts frakcijās un iepakots. Sāli iegūt palīdz pati daba, jo tas tiek iegūts no sāļā jūras ūdens, saule to izžāvē, tā ka īpaši ieguldījumi nav nepieciešami. Nākošā vieta ir Agios Lazaros baznīca, tā ir grezna pareizticīgo baznīca, kurā savijusies tagadne ar pagātni, cilvēki šeit ir ļoti dievbijīgi un godā Dievu. Baznīcā varēja redzēt gan vecus sirmgalvjus, gan jauniešus, kuri bija atnākuši lūgt Dievu. Ceturtdiena, iespaidiem bagātākā diena, mēs atkal dodamies uz citu pilsētu, Limassol, kur apskatam seno kipriešu pilsētu „Choirokitia”, amfiteātri, senu bagātnieku māju ar skatu uz jūru un Limasolas pili. Pa ceļam varēja redzēt neskaitāmus mandarīnu, apelsīnu dārzus, pārsteigums bija, kad uzzinājām, ka pipari, ko ikdienā lietojam uzturā, aug lielā kokā un izskatās kā mazas odziņas. Tā nemanot ir pienākusi projekta pēdējā diena. Skolēni klausās mūziku no katras valsts, ko ir atveduši, mainās ar adresēm , fotografējas un sarunājas..Atkal ir iegūti jauni draugi, iegūtas jaunas zināšanas un iepazīta tālas zemes kultūra un tradīcijas. Kipriešu skolēni ir ļoti aktīvi, labi pārvalda angļu valodu un nav jau brīnums, jo Kipra līdz 1960.gadam bija Anglijas kolonija. Visas ekskursijas, kur mēs bijām, bija sagatavojuši bērni. Viņi ar lielāko prieku iesistās visās aktivitātēs un ir ļoti izpalīdzīgi. Apskatot mācību stundas skolā, varēja redzēt, ka skolēni lielākoties tiek nodarbināti grupās, stundās ir diezgan trokšņaini, toties starpbrīžos viņi laiku pavada skolas pagalmā , spēlējot futbolu un basketbolu. Skolēni mums ir sagādājuši viktorīnu par Kipru, ko tad mēs iemācījāmies nedēļas laikā, atbildam uz jautājumiem un Latvijas komanda ir 1.vietā, seko sertifikātu pasniegšana , tradicionālās kipriešu dejas un atkal atvadas vienam no otra. Ikviens skolēns, kurš ir piedalījies projekta darbā, ar lielāko prieku grib piedalīties aktivitātēs vēl un vēl, jo tas ir aizraujoši, interesanti un galvenais, ir iegūti draugi un jauna pieredze.

Projekta vizīte Itālijā -2011.gada maijs

Par mazo pilsētu Alūksni, kas atrodas Latvijā, nu jau zina ne tikai Čehijā, Lietuvā, bet arī Itālijas dienvidu pilsētā Leče. Trīs skolotāji: Vija Puzule, Līga Krūmiņa, Aina Ezeriņa un divi skolēni: Santa Auziņa un Ieva Baura pārstāvēja Latviju projekta „Esiet sveicināti manā pilsētā/novadā” darba vizītē Lečes pilsētā, Itālijā. Vizītes sagatavošanas posmā dalībvalstis gatavoja prezentāciju par savas valsts vēsturi, paražām un tradīcijām. Lai pārskatāmi un vienkārši varētu izsekot Latvijas vēsturei, izmantojām „Avārijas brigādes” sēriju multiplikācijas filmu, kuru rediģējām, pievienojām titrus angļu valodā. No tradīcijām izvēlējāmies parādīt latviešu Dziesmu un Deju svētkus, Jāņu svinēšanu, kā arī Alūksnes pilsētas svētkus un Bānīša svētkus. Mūsuprāt, šie svētki ir vieni no nozīmīgākajiem Latvijā un Alūksnē. Vizītes pirmajās dienās - satikšanās ar jauniem draugiem, pirmie iespaidi un prezentācijas, ekskursija pa skolu, piedalīšanās stundās. Itāļu skola - „Fermi industriālais tehnikums” sagatavo jaunos speciālistus ķīmijā, fizikā, bioloģijā, māca jaunos pilotus mazām lidmašīnām, kā arī sagatao elektrotehnikas speciālistus. Pēc tehnikuma pabeigšanas jaunieši var mācīties augstskolā vai strādāt. Viesus itāļi sagaida ar tautas mūziku, ko paši bija iestudējuši, zālē bija novietoti katras valsts karogi. Projekta vizītes atklāšanā itāļu skolēni uzrunā viesus visu dalībvalstu valodās(latviešu, lietuviešu, čehu, kipriešu, spāņu, zviedru, itāļu).Tālāk seko valstu prezentācijas. Ar lielu interesi dalībnieki vēroja Lietuviešu tautas deju un dziesmu, ko izpildīja 2 skolnieces, Kipras neparastās kāzu tradīcijas un Lieldienu svinēšanu, itāļu Ziemassvēku gaidīšanas laiku, spāņu temperamentīgās dejas un zviedru tradīcijas. Čehu jaunieši bija ļoti centušies un izveidojuši filmu, izspēlējot īpatnējās Lieldienu tradīcijas, kuras ir pavisam atšķirīgas no citu valstu tradīcijām. Mēs demonstrējām savas veidotās filmas, kā arī aicinājām dalībniekus uz kopēju latviešu tautas deju, kas visiem ļoti patika. Gūtie iespaidi deva lielu priekšstatu par mūsu tradīciju vienotajiem un atšķirīgajiem aspektiem. Kā labs noslēgums prezentācijām sekoja ekskursija pa Lečes vecpilsētu, kurā varēja redzēt veco amfiteātri, neskaitāmas celtnes baroka stilā, ievērojamas katedrāles, kā Santa Croce, doma laukumu - Palazzo Vescovile u.c. , skulptūras un parkus. Leče tiek dēvēta par Dienvidu Florenci. Šo pilsētu kādreiz ir dibinājuši grieķi, Romas impērijas laikā tā bija nozīmīgs centrs. Nākošajā dienā ekskursija uz Murge dei Trulli apvidus galvaspilsētu Alberobello, kurā ir ļoti neparastas celtnes. Tās ir apaļas , ar konisku jumtu un būvētas no kaļķakmens gabaliem, nepārklājot ar apmetumu. Ēku sienas ir nobalsinātas, bet jumtu dakstiņi reizēm apgleznoti ar reliģiskiem vai folkloras simboliem. Apmeklējām reģiona iespaidīgāko stalaktītu alu -Castellana, kuras dziļums bija 50 m, garums 2 km. Nozīmīgs pasākums bija Eiropas dienu svinības, kuras notika Lečes provinces municipalitātē(provincē ietilpst 97 pilsētas).Dalībniekus sagaidīja Lečes municipalitātes prezidents, doktors Gabelone, pasākumā mēs sapratām, ka esam vienota Eiropas daļiņa ar savu vienreizējo identitāti. Svinības tika vairākkārt rādītas itāļu ziņu pārraidēs. Tāpat neaizmirstama ekskursija uz slavenā itāļu dziedātāja Al Bano atrakciju parku ar mini zoo, pastaigu vietu ar pasaku tēliem. Skolotājiem bija sagādāts īpašs pārsteigums, jo vakara noslēgumā mūs sagaidīja pats dziedātājs Al Bano, un īpašs prieks bija par to, ka Latvijā viņam ir daudz draugu, viņš arī pastāstīja par gaidāmo vizīti uz Latviju, kurā viņš atklāja savu vīna bāru un veikalu Felicita(tas jau ir noticis). Tagad mūsu arhīvā foto ar mākslinieku un autogrāfs. Neaizmirstams noslēguma vakars visprestižākajā Lečes restorānā ar itāļu jauniešu iestudēto uzvedumu - Tarantulas deju, kas raksturīga tikai Salento dienvidu rajonam. Itāļi gan spēlēja tautas melodijas , gan paši izpildīja deju, kas ir sarežģīts uzvedums. Tam jaunieši bija gatavojušies profesionāla deju skolotāja vadībā vairākus mēnešus. Visi projekta dalībnieki veidoja kopēju atmiņu sienu ar fotogrāfijām un savu raksturojumu, kas paliks Itālijas skolā uz visiem laikiem. Tikko sadraudzējušies, ir grūti šķirties, tomēr tas ir stimuls labi mācīties, lai varētu piedalīties starptautiskos projektos! Neatsverama pieredze tiek gūta kopā iepazīstot citu valstu kultūrvēsturisko mantojumu. Skolēni komunicē, dalās iespaidos, mācās itāļu un angļu valodas. Draudzība, plašāks redzesloks, sevis apzināšanās, pozitīvās emocijas, tās ir tikai dažas vērtības, ko projekta dalībnieki gūst satiekoties.

Īss ieskats Latvijas vēsturē

Latvijas (Alūksnes) tradīcijas

Alūksne

Aiziet, Čehija!

       Mūžizglītības programmas „Comenius” apakšprogrammas aktivitātes „Skolu daudzpusīgās partnerības” projekta „Esi sveicināts manā pilsētā/novadā” darba vizīte Čehijā

No 2010.gada septembra Alūksnes vidusskola ir uzsākusi darbu jaunā starptautiskā projektā, kurā tiks tuvāk iepazīta un prezentēta dzimtā pilsēta, tās vēsture, ievērojamākie cilvēki, Latvijas kultūra, amatniecība un tradīcijas. Projektā piedalās septiņas valstis: Lietuva, Zviedrija, Itālija, Čehija, Spānija, Kipra un Latvija(Alūksnes vidusskola).Tā ir laba iespēja skolēniem un skolotājiem pilnveidot  angļu valodas zināšanas, paplašināt savu redzesloku, iepazīties ar citu tautu tradīcijām un kultūru.

            No 30.oktobra līdz 6.novembrim Alūksnes vidusskolas skolotāji: Marina Saveļjeva, Aina Ezeriņa, direktore, Vija Puzule un 8.klases skolnieces: Santa Sīle, Lāsma Teterovska un Dana Karsaka bija darba vizītē Frenštatē pod Radhostem, Čehijā. Septembrī un oktobrī tika sagatavota prezentācija, filma par Alūksnes tūrisma apskates vietām, ko vedām kā mājas darbu. Pirmajā dienā ieradāmies solā, kur mūs sagaidīja skolas direktors, skolotāji un skolēni ar sālsmaizi un sveicieniem katras valsts valodā, tas bija patīkams pārsteigums. Iepazināmies ar skolu, tās skolotājiem, klasēm un citām telpām. Daudzas klases bija renovētas pateicoties Eiropas Savienības projektiem, klasēs katram skolēnam bija moderns dators, interaktīvās tāfeles, laboratorijās mūsdienīgas iekārtas, plašas klases . Interesanti, ka labākā atzīme ir vieninieks un sliktākā piecinieks. Pārsteidzoši bija tas, ka skolēni  un skolotāji pa skolu staigāja čībās, skola bija perfekti tīra. Otrajā dienas pusē dalībvalstu skolotāji un skolēni prezentēja savus mājas darbus. Tika rādītas prezentācijas par savām pilsētām, skolu un projekta dalībniekiem. Paldies mūsu skolēniem, kuri paveica savu darbu lieliski!

            Nākošajās dienās iepazināmies ar Frenštates apkārtnes ievērojamākajām vietām, apskatījām brīvdabas muzeju, sveču rūpnīcu, griķu dzirnavas, etnogrāfisko muzeju u.c. Klausījāmies un mācījāmies par čehu tradīcijām un vēsturi. Guvām  pirmās iemaņas  čehu tautas dejās un mācījāmies tautas dziesmas, kuras mums parādīja Frenštates tautas nama pašdarbnieki (arī ļoti maziņi dejotāji 3-6 gadi jauni), garšojām vietējo iedzīvotāju sieto sieru. Tie ir emocionāli un neaizmirstami mirkļi, kad bērni ar prieku rāda savas tradīcijas, kultūru un iesaista arī citus.

            Pilsētas municipalitātē notika pieņemšana pie pilsētas mēra, kurš pārsteidza ar krievu valodas zināšanām. Mērs bija ļoti ieinteresēts sadarboties ar Baltijas valstīm, tāpēc ceram, ka varbūt nākotnē Alūksnei būs vēl viena sadraudzības pilsēta. Mērs lepojās ar Frenštati, kura ir ļoti maza(tāda kā Alūksne),  tā ir slavena ar saviem sportistiem (arī Olimpiskā zelta medaļniekiem), amatniekiem un vēsturi. Apmeklējām pilsētas vēstures un dabas muzeju, kurā skolēniem bija uzdevums atrast noteiktus datus no muzeja ekspozīcijām.

            Noslēguma dienā mums bija jāstrādā pie tūrisma saukļiem, redzētā apkopojuma. Katra valsts izstrādāja savu prezentāciju par gūtajiem iespaidiem.

            Skolēni ļoti cieši sadraudzējās viens ar otru, daudz uzzināja par citām valstīm un to izglītības sistēmu. Prieks par to, ka mūsu skolnieces, kuras bija visjaunākās, ļoti labi veica savu darbu, spēja labā līmenī komunicēt un prezentēt gan Alūksni, gan Latviju. Tā ir ļoti laba motivācija, pilnveidot savas angļu valodas zināšanas, kā arī redzēt to, ko mācamies  skolā, mēs nedarām veltīgi.

 

Tradicionālie ēdieni.Projekta vizīte Zviedrijā 2011.gada septembris

Projekta aktivitāte Zviedrijā

No 25.09.-01.10.2011. Halmstadē, Zviedrijā norisinājās  projekta aktivitāte „Tradicionālie ēdieni”. 6 valstu pārstāvji( Itālija, Čehija, Lietuva, Spānija, Kipra, Latvija) ieradās Zviedrijā, lai prezentētu savu nacionālo virtuvi. Latviju pārstāvēja Alūksnes novada vidusskolas 11.b klases skolnieki: Ainis Riepnieks un Vladislavs Jamkins, kā arī skolotāji: Dace Alksne un Aina Ezeriņa.

            Lai varētu veiksmīgi parādīt tradicionālos latviešu ēdienus, nepieciešams bija veikt aptauju, kuras rezultātā tika izlemts prezentēt tradicionālos latviešu pīrādziņus ar gaļu, ko mēs bieži vien ceļam galdā dažādos godos, kā arī ābolu pīrāgu, plātsmaizi, kaņepju sviestu ar rupjmaizi un mājās sietu ķimeņu sieru. Maijā tika iesniegtas zviedru kolēģiem receptes ar attēliem, lai varētu izveidot daudznacionālo recepšu ceļvedi. Skolēni ar mājturības skolotāju Daci Alksni septembrī praktizējās pīrāgu un pīrādziņu cepšanā, lai Zviedrijā varētu parādīt labāko sniegumu.

            Ierodoties Zviedrijā, skolēnus sagaidīja ģimenes, kurās viņi dzīvoja projekta aktivitātes laiku. Vladislavs un Ainis bija patīkami pārsteigti par zviedru labklājības līmeni. Nākošajā dienā zviedru partneru skolas Stenstorpsskolan apmeklējums – direktora uzruna, iepazīšanās ar skolēniem, skolotājiem, skolas telpām un stundu norisi. Skolā pārsteidza tas, ka skolēniem pusdienas bija par brīvu, jo tās tika segtas ar nodokļu maksu, ko maksā vecāki, un nodokļi paliek savā pilsētā, kur Halmstades municipalitāte plāno nepieciešamos izdevumus. Klases telpās bija atpūtas stūrīši, kas bija norobežoti ar stikla sienu. Te skolotājs varēja netraucēti ar skolēniem aprunāties, ja citi veica kādu uzdevumu, vai arī sadalīja klasi grupās, lai netraucētu viens otra darbu. Tāpat pārsteidza klašu noformējums, ko bija skolēni veidojuši paši, dažas idejas noteikti var izmantot arī mūsu skolā. Interesantākais bija valodu stundas, kurās zviedru bērni tika mācīti sešās valodās, ko vadījām , mēs, katras valsts pārstāvji.

            Nākošā diena – iepazīšanās ar zviedru vēsturi, brīvdabas muzeja apmeklējums, ekskursija pa Halmstadi skolēnu vadībā (skolēni bija sagatavojuši paši stāstījumus par ievērojamākajām vietām).Kā vienu no pilsētas lepnumiem jāmin bibliotēku, kurai ir īpaša arhitektūra, tā saplūst ar ainavu, kā arī daļa no ēkas atrodas virs upes, kas papildina izjūtu, kad lielie logi saplūst ar pilsētas vidi. Tā ir moderna, pielāgota gan cilvēkiem ar redzes traucējumiem, gan kustību traucējumiem, ir telpas bērniem ar zvaigžņu istabu, teātra istabu, katrs te var atrast sev tīkamu pavadīšanas laiku, gan iekārtojoties ērtos krēslos un klausoties audio grāmatas, gan lasot nepieciešamo literatūru. Seko vizīte Halmstades municipalitātē, mēra uzruna. Prieks par to, ka mērs piemin Latviju, jo viņš nesen bija apmeklējis Rīgu, tāpat mēs nododam sveicienus un dāvanas no katras valsts. Mērs uzsver, ka Halmstade ir kūrortpilsēta vasarā, daudzi ir iecienījuši velosipēdus kā pārvietošanās līdzekli.

            Nākošā  diena, visatbildīgākā, notiek ēdienu gatavošana skolas mājsaimniecības klasē. Klase liela plaša, ar vairākām plītīm, darba virsmām, kvalitatīviem virtuves piederumiem, strādāt ir ērti, vietas pietiek visiem. Gatavojam, uztraucamies, vai viss izdosies, taču bažām nav pamata, visi apbrīno skolēnu veikumu Daces vadībā, kā arī ik pa laikam „nočiepj” kādu pīrādziņu. Radoša atmosfēra, viss vārās cepās, smaržo, katra valsts ir pacentusies parādīt , ko spēj. Tā itāļi gatavo tradicionālo picu, spageti, lazanju, pīrāgu, kiprieši vīnogu lapās ietītu gaļu un saldo, lietuvieši kartupeļu pankūkas ar sieru un dažādiem mājās gatavotiem ievārījumiem, čehi arī kartupeļu pankūkas ar sēņu pildījumu, zviedri zirņu zupu un gaļas frikadeles, spāņi omleti, gaspačo ar īpašu gaļas maizi. Seko ēdienu servēšana, degustācija, tālāk skolēni prezentē savas receptes, pagatavošanas gaitu. Iespaidu ir daudz, un mēs uzzinām daudz interesantu faktu par tautu dažādām receptēm un nacionālo virtuvi. Galaprodukts ir recepšu ceļvedis ar attēliem un pagatavošanas gaitu.

            Tā kā Halmstade bija ilgu laiku Dānijas sastāvdaļa, ir jūtams Dānijas kultūras mantojums, tāpēc mēs devāmies apskatīt vienu no Dānijas ievērojamākajām pilīm- Kronborgas, kura ir slavena ar Šekspīra darbu „Hamlets”, jo tieši par pamatu šim darbam ir izmantots Dānijas galma dzīves sižets, te  arī ir notikušas „Hamleta” izrādes.

            Iespaidu ir daudz, jauna informācija, papildinātas angļu valodas prasmes, arī zviedru, iegūti jauni draugi. Ir iegūta pārliecība, ka  mēs arī esam Eiropas, kaut arī maza, taču būtiska daļa, ar savu kultūru un tradīcijām.